Kā vīrs domu domāja
Tas bija tad, kad velns bija bez mēra bagāts. Tad dzīvoja kāds ļoti, ļoti nabadzīgs vīrs. Viņa ģimenei pat nebija maizes, ko ēst. Un, kad vīrs redzēja, ka nav vairs nekādas iespējas no trūkuma izkļūt, viņš saņēma drosmi un gāja pie velna aizņemties naudu. Velns naudu deva, bet ar noteikumu, ka vīram jānostāv mežā zem viena koka trīs dienas un trīs naktis.
Vīrs nostājas pēc saules rieta pie koka un aizsnaužas, ap pusnakti velns klāt. «Cilvēk, tu guli?»
Vīrs: «Nē, kungs, domu domāju.»
Velns ieinteresējas: «Kādu domu domā?»
«Nu tādu, ka pasaulē vairāk līku koku nekā taisnu koku.»
Velns skrien pārliecināties, mēra visus pasaules kokus un redz, ka vīram taisnība.
Otrā naktī nabaga vīrs atkal aizsnaužas. Velns atkal klāt un jautā: «Cilvēk, tu guli?»
«Nē, kungs, domu domāju.»
«Kādu domu tu domā?»
«Tādu domu, ka vairāk ūdens nekā sauszemes.»
Nu velns jož pa pasauli, visas jūras, upes un ezerus mērīdams. Un atrod – vīram taisnība.
Trešā naktī tas pats, kas iepriekšējās. Uz velna jautājumu: «Kādu domu domā?» – vīrs atbild: «Tādu, ka vairāk kalnainas zemes nekā līdzenas.»
Labi. Velnam steiga bez gala, kamēr visa zemes virsa izmērīta. Atskrējis pie vīra, viņš saka: «Jā, cilvēk, tev taisnība! Tagad saņemsi, ko esi nopelnījis.»
Viņš iedod nabadzīgajam ļoti daudz naudas. Lai izmērītu naudu, vīram vajag sieku, bet arī tā viņam nav. Viņš aizņemas sieku no kaimiņa. Atdodot sieku, vīrs nav ievērojis, ka tā dibenam pielipis viens zelta gabals. Kaimiņš brīnās, kur nabadzīgais tik daudz zelta ņēmis. Nu laimīgais vīrs pastāsta visu kaimiņam, ka viņš naudu no velna dabūjis, tikai noslēpa par aizsnaušanos un savu gudrību.
Kaimiņš bija ļoti bagāts, bet mantkārīgs. Tā arī viņš nolēma iet pie velna pēc naudas. Velns viņam, tāpat kā nabadzīgajam, lika nostāvēt zem koka trīs dienas un trīs naktis.
Bet, tiklīdz velns projām, bagātnieks aizsnaužas, un, kad ierodas velns, viņš jau mierīgi krāc. Uz velna jautājumu: «Cilvēk, tu guli?» – viņš vientiesīgi atzīstas, ka esot aizsnaudies. Tas velnam tik ļoti patika, ka viņš tūliņ piesavinājās mantkārīgā cilvēciņa dvēseli.
