Monētas – Pāri laikiem
Monētas priekšpuse (averss)
Centrā – sieviete, kas ar menti maisa mīklu abrā. Virs attēla – vērpjamā ratiņa rats jeb ritenītis, augšpusē puslokā uzraksts LATVIJAS ETNOGRĀFISKAIS BRĪVDABAS MUZEJS. Attēla abās pusēs – senie darbarīki un sadzīves priekšmeti: pa kreisi (no augšas): zivju nesamais grozs, karošu koks ar karotēm, miltu liekšķere, pa labi (no kreisās puses): linu lāpstiņa jeb sprēslīca, lize un vangale.
Monētas aizmugure (reverss)
Centrā – vīrietis, kas ar cērti jeb siļu kapli gatavo sili. Virs attēla – saku koki, no tiem pa kreisi – urbis, pa labi – vienroce. Kreisajā pusē – šļute (slīperu cirvis jeb platasmens cirvis) un līcenis jeb slīmests, labajā pusē – vienroces grābeklītis un graudu lāpsta jeb liekšķere. Reversa kreisajā malā puslokā vietots gadskaitlis “2024”, labajā malā puslokā vietots uzraksts “5 EURO”.
Monētas josta
Uzraksti LATVIJAS BANKA un LATVIJAS REPUBLIKA, atdalīti ar rombveida punktiem.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir viens no senākajiem un plašākajiem savas nozares muzejiem Eiropā, kurā atrodas senākie Latvijas teritorijā sastopamie koka arhitektūras pieminekļi. Muzejs 1924. gadā dibināts, lai nākamajām paaudzēm un pāri laikiem saglabātu vēsturisko mantojumu – liecības par to, kādas ir bijušas celtnes un to iedzīve, kā tās būvētas, kāds bijis raksturīgais zemnieku vai zvejnieku sētas ēku izvietojums no 17. gs. līdz 20. gs. vidum.
Muzejā izvietotas no Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Sēlijas atvestās latviešu zemnieku un zvejnieku sētas, amatnieku mājas – darbnīcas –, kalves, podnieku un darvas cepļi, vējdzirnavas, dažādu konfesiju baznīcas, brāļu draudzes jeb hernhūtiešu saiešanas nams, krogs, dzīvojamā rija u. c. Muzejā tiek svinēti arī gadskārtu un citi latviešu tradicionālie svētki, skaidrojot to jēgu un nozīmi.
Mākslinieks monētā attēlojis latviskās vērtības – darba tikumu un darba mīlestību –, kas nav zudušas, laikam ritot. Tāpat kā muzejs nav tikai mājas, tā arī senie darbarīki nav tikai lietas – katrs no tiem glabā cilvēka rokas pieskārienu, stāstu par laiku, kurā šis cilvēks dzīvojis, par darbu, kas ir bijis pamats viņa paša, viņa dzimtas un tautas pastāvēšanai. Muzejā notiek amatu dienas un amatniecības gadatirgus, kas ne tikai popularizē seno amatu mākslu, bet arī veicina šo prasmju pārmantošanu.
